“Darba aizsardzība” icon

“Darba aizsardzība”




Virsraksts“Darba aizsardzība”
Lappuse6/17
Datums05.06.2013
Izmērs1.81 Mb.
TipsDokumenti
Avots
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   17



7.3.2. Mācīšana un mācīšanas

Lekcijas, kontroldarbi, vingrinājumi, situācijas.

Pasniedzējam ir konsultējoša loma teorijas apguve un praktisko darbu vadīšana. Studenti patstāvīgi apgūst teorētisko materiālu: mācību materiālu, uzņēmējdarbību regulējošos likumus un normatīvos aktus un speciālo literatūru. Studenti patstāvīgi analizē un novērtē situācijas, pieņem un pamato lēmumus, piedalās diskusijās.


^ 8. Studentu novērtēšana, prasības KP iegūšanai

Praktiskais darbs semestra laikā - 50%

Pārbaudījuma darbs - 50%. Pārbaudījumu studenti kārto rakstiskā veidā, analizējot situācijas, sastādot juridiskus dokumentus, atbildot uz jautājumiem.

Pārbaudes veids - eksāmens.

Novērtējums 10 ballu sistēmā.


^ 9. Mācību un ieteicamā literatūra, citi studiju avoti

9.1. Darba devēju rokasgrāmata.Rīga, 2002.

9.2. Darba koplīguma slēgšana.Rīga, 1996.

9.3. De Silva S.R. Darba devēju organizācijas vadīšana un tās mainīgā loma Rīga,1994

9.4. Karlsens K. Eiropas Kopienas darba tiesību un starptautisko darba tiesību

piemērošana Latvijā.Rīga, 2003

9.5. Kolektīvās pārrunas un darba koplīgumi izglītības iestādēs. Rīga, 2001

9.6. V.Dubure. Darba tiesību pamatjēdzieni un to skaidrojumi. R.,1998.

9.7. Darba devēji – līdzvērtīgi sociālā dialoga partneri Rīga, 2004.

9.8. V.Dubure. Employment Law in legislation of Latvia. Grām. Human Rights in

National Legislation in Aspect of European and International Standarts.

Latvian Academy of Sciences.R.,1992.

9.9. Van Vooren E. Making and keeping members. Direct Comunication for

Employers` organizations. Budapest:2001.

9.10. Wisskirchen A., Hess Ch. Employers` handbook on ILO standarts- related

activities. Geneva: 2001.


Citu materiāli

Tiesību avoti

  1. ANO Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija. R.,1996.

  2. Starptautiskās darba organizācijas konvencija. R.,1994.

  3. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. R.,1995.

  4. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

  5. Eiropas Savienības Pamattiesību harta

  6. Latvijas Republikas Satversme. R.,1998.,8.nod.

  7. Darba likums. LV, Nr.105, 06.07.2001.

  8. LR likums “Par arodbiedrībām”// Ziņotājs, 1991.Nr.3/4.

  9. Darba strīdu likums. , 2003.

  10. LR likums “Par valsts darba inspekciju”//Ziņotājs 1993.Nr.20/21.,1994.Nr.16

  11. Streiku likums// Latvijas Vēstnesis,1998.Nr.130/131.

  12. Latvijas Republikas Normatīvie akti par darba aizsardzību.R.,2004.

  13. Darba aizsardzības likums . LV, Nr.105, 2001.

  14. Civillikums.

  15. Civilprocesa likums, 2003.

  16. Administratīvā procesa likums, 2004.

  17. www.lm.gov.lv

  18. www.lbas.lv

  19. www.lddk.lv

  20. www.vdi.lv.

  21. www.likumi.lv.



^ 10.Prasības mācībspēkiem

Jurists ar pabeigtu augstāko izglītību (maģistra grāds tiesību zinātnēs) un praktisko

pieredzi. Valsts valodas zināšanas.


11.Realizācijas nodrošinājums

11.1. Tehniskais aprīkojums un materiāli

- tāfele;

- kodoskops;

- mācību literatūra;

- pavairošanas tehnika.


12. Programmas pārskatīšana un novērtēšana

Programmu pārskatīt un precizēt pēc katra mācību gada. Regulāri pārskatīt līdz ar izmaiņām likumdošanā, izglītības sistēmā, tautsaimniecībā un uzņēmējdarbībā.

RTU IEF RUEK


^ MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Priekšmeta realizācijai nepilna laika (vakara) studijās


  1. Priekšmets: Darba aizsardzības tiesību pamati


2. Nr. priekšmetu reģistrā: IUV522
Satuss: Maģistra profesionālās studijas programmas „Darba aizsardzība”

Atbildīgais pasniedzējs: Jānis Ķipsna


^ 3. Kredītpunkti: 3KP


4. Studiju slodzes sadalījums:
Klātienes nodarbības — 16

Patstāvīgās studijas — 32

Kopa 48


5. Kontroles veids: eksāmens


6. Mācību līdzekļi:

6.1. Darba devēji- līdzvērtīgi sociālā dialoga partneri.Rīga, 2004.

6.2. Darba koplīguma slēgšana.Rīga, 1996.

6.3. De Silva S.R. Darba devēju organizācijas vadīšana un tās mainīgā loma Rīga,1994

6.4. Karlsens K. Eiropas Kopienas darba tiesību un starptautisko darba tiesību

piemērošana Latvijā.Rīga, 2003

6.5. Kolektīvās pārrunas un darba koplīgumi izglītības iestādēs. Rīga, 2001

6.6. V.Dubure. Darba tiesību pamatjēdzieni un to skaidrojumi. R.,1998.

6.7. Darba devēji – līdzvērtīgi sociālā dialoga partneri Rīga, 2004.

6.8. V.Dubure. Employment Law in legislation of Latvia. Grām. Human Rights in National

Legislation in Aspect of European and International Standarts. Latvian Academy of

Sciences.R.,1992.

6.9. Van Vooren E. Making and keeping members. Direct Comunication for Employers`

organizations. Budapest:2001.

6.10. Wisskirchen A., Hess Ch. Employers` handbook on ILO standarts- related activities.

Geneva: 2001.


Tiesību avoti

  1. ANO Vispārējā Cilvēka tiesību deklarācija. R.,1996.

  2. Starptautiskās darba organizācijas konvencija. R.,1994.

  3. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. R.,1995.

  4. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

  5. Eiropas Savienības Pamattiesību harta

  6. Latvijas Republikas Satversme. R.,1998.,8.nod.

  7. Darba likums. LV, Nr.105, 06.07.2001.

  8. LR likums “Par arodbiedrībām”// Ziņotājs, 1991.Nr.3/4.

  9. Darba strīdu likums. , 2003.

  10. LR likums “Par valsts darba inspekciju”//Ziņotājs 1993.Nr.20/21.,1994.Nr.16

  11. Streiku likums// Latvijas Vēstnesis,1998.Nr.130/131.

  12. Latvijas Republikas Normatīvie akti par darba aizsardzību.R.,2004.

  13. Darba aizsardzības likums . LV, Nr.105, 2001.

  14. Civillikums.

  15. Civilprocesa likums, 2003.

  16. Administratīvā procesa likums, 2004.

  17. www.lm.gov.lv

  18. www.lbas.lv

  19. www.lddk.lv

  20. www.vdi.lv.

  21. www.likumi.lv.



^ 7. Metodiskie norādījumi Darba aizsardzības tiesību pamatu studēšanai neklātienes

studentiem.

7.1. Priekšmeta mērķis: Prast teorētiskās zināšanas piemērot darba tiesisko attiecību risināšanā. Spēt analizēt juridiskos jautājumus, izteikt priekšlikumus situāciju risināšanā un izvairīties no pārkāpumiem darba un darba aizsardzības tiesību jomā .Rast izeju konfliktsituācijās starp darba devēju un darbinieku, darbinieku pārstāvi.


7.2. Priekšmeta uzdevumi: Balstoties uz ES un LR normatīvajiem aktiem un juridisko praksi, priekšmeta nolūks ir dot studentiem zināšanas un iemaņas darba un darba aizsardzības tiesībās, juridiskas dabas problēmu risināšanā, kas saistītas ar darbinieka tiesību aizsardzību, sociālajām garantijām, īpaši akcentējot darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības, sociālā dialoga veidošanu un strīdu risināšanas kārtību


^ 8. Studējot priekšmetu Darba aizsardzības tiesību pamatus ir ieteicama šāda

secība:

Ja Jūsu rīcībā ir grāmatas no sērijas Darba devēji- līdzvērtīgi sociālā dialoga partneri, jāstudē attiecīgā temata materiāls un normatīvais akts, kas norādīts tiesību avotos.

Konsultante: Mg.oec.jur. Daina Ose


^ MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Priekšmeta realizācijai pilna laika (dienas) studijās


1. Civilā aizsardzība un ugunsdrošīb


2. Nr. priekšmetu reģistrā: ICA 501

Statuss: Maģistra profesionālās studijas

3. Kredītpunkti: 3KP,(2,0-1,0-0) Kontaktstundas: 48 stundas


^ 4. Ieejas nosacījumi, līmenis


5. Vispārīgais mērķis


6. Sasniedzamie mērķi (Specifiskie mērķi)


Nolūks un mērķi

6.1. Nolūks

Civilā aizsardzība un ugunsdrošība ir mācību priekšmets, kura nolūks dot profesionālas zināšanas un iemaņas uzņēmuma vai iestādes augstākas kvalifikācijas speciālistiem jautājumos, kuri saistīti ar civilās aizsardzības un ugunsdrošības LR normatīvo aktu prasību pildīšanu Latvijas uzņēmumos, iestādes un citos objektos.

6.2. Mērķi

  1. sniegt zināšanas par civilās aizsardzības un ugunsdrošības normatīviem aktiem un
    dokumentiem, tiesiskiem pamatiem, organizācijas principiem, kontroli, informatīvo un
    zinātnisko nodrošinājumu;

  2. sniegt zināšanas par sprādzienu un ugunsgrēku fizikāliem un ķīmiskiem pamatiem, ēku,
    celtņu izturību sprādziena vai ugunsgrēka gadījumā,

ražotnes raksturojumu pēc sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības, kā arī par sprādziena un ugunsgrēka novēršanas pasākumiem;

  1. sniegt zināšanas par avārijām ar ķīmiskām vielām;

  2. sniegt zināšanas par radiācijas bīstamību;

  3. sniegt zināšanas par bīstamu kravu klasifikāciju;

  4. sniegt priekšskatuv par dabas katastrofām, epidēmijām, epizootijām, epifītotijām vai
    sevišķi bīstamu infekciju gadījumiem;

  5. apgūt rūpniecisku avāriju riska novērtējuma un riska vadīšanas pamatus, sniegt
    zināšanas par avāriju un katastrofu ekonomisku un ekoloģisku zaudējumu novērtējumu;

  6. sniegt zināšanas par avāriju seku novēršanas pamatprincipiem.


7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts

7.1.1. Civilās aizsardzības un ugunsdrošības normatīvie akti un dokumenti.

7.1.2. Zināt, kādi civilās aizsardzības un ugunsdrošības aspekti tiek regulēti ar

kādiem normatīviem aktiem un dokumentiem.

7.1.3. Zināt LR Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas principus un tiesiskus

pamatus.

7.1.4. Zināt, kā tiek veikta kontrole un uzraudzība.

7.1.5. Jāzina objekta vadītāja un katra darbinieka tiesības un pienākumus civilas

aizsardzības un ugunsdrošības jomā.

7.1.6. Jāprot sastādīt un noformēt nepieciešamu civilās aizsardzības un

ugunsdrošības dokumentāciju.

7.1.7. Zināt, kā tiek veikts informatīvais un zinātniskais nodrošinājums.

7.1.8. Jāprot izstrādāt civilās aizsardzības pasākumu plānu.

7.1.9. Sprādzieni un ugunsgrēki.

- Zināt sprādzienu un ugunsgrēku fizikālus un ķīmiskus pamatus; fiziskais

sprādziens, ķīmiskais sprādziens, deflagrācija, detonācija - aprēķinu

metodes un bīstamie faktori; prast aprēķināt sprādziena enerģiju,

pārspiedienu, bīstamo rādiusu un iespējamus bojājumus un postījumus

dažādam konstrukcijām; zināt, kas ir spradzienbistamas vielas,

ugunsbistamas vielas, vielu un materiālu fizikāli-ķīmiskas īpašības,

degtspēju grupas, sprādzienbīstamu maisījumu kategorijas un

sprādzienbīstamu maisījumu grupas.

- Zināt, kā ēkas un celtnes tiek sadalītas pēc ugunsdrošības pakāpēm,

būvkonstrukciju un izstrādājumu ugunsizturības robežas.

- Prast noteikt telpu un ēku sprādzienbīstamības un ugunsbīstamibas

kategorijas un aprēķināt aprēķina sprādziena paaugstinātu spiedienu telpā.

- Zināt par sprādziena novēršanas iekārtam un pasākumiem. Jāzina, kas ir

sfēriskais (lodes) mākonis un jāprot aprēķināt to bīstamību, eksistēšanas

laiku un izmērus.

- Zināt par ugunsgrēka bīstamiem faktoriem, apdegumu komplicētību un

klasifikāciju, degšanas produktu bīstamību, ugunsgrēka klasēm.

- Zināt ugunsgrēku dzēšanas principus; kādi mēdz būt ugunsdzēsības iekārtas

un aparāti, to ekspluatācija, pārbaude un pielietošanas ierobežojumi.

- Jāzina objekta amatpersonu pienākumi ugunsgrēka dzēšanas laikā.

- Jāprot sastādīt cilvēku evakuācijas plānus ugunsgrēku gadījumā un veikt

evakuācijas laika aprēķinus.

- Jāzina, kā objekta organizēt un veikt ugunsdrošības instruktāžu, nodrošināt

iekārtu ar paaugstinātu sprādzien- vai ugunsbīstamību pareizu instalāciju

un ekspluatāciju.

7.1.10. Avārijas ar ķīmiskām vielām.

- Jāzina par ķīmisko vielu fizikāli-ķīmiskam un bioloģiskām īpašībām un to

ietekmes veidiem uz dzīvajiem organismiem; jāzina kādi parametri raksturo

ķīmiskas vielas bīstamību, to bīstamo vai pieļaujamo daudzumu gaisā.

- Jāzina par ķīmiskas vielas primāro un sekundāro mākoni, ekvivalento

daudzumu un saindējuma zonu, faktisko un iespējamo saindējuma zonu,

zonas dziļumu un laukumu, kā ar jāprot veikt atbilstošus aprēķinus.

- Zināt, kā atmosfēras apstākļi ietekmē uz saindējuma zonas formu un

lielumu; inversijas, izotermijas un konvekcijas jēdziens.

- Jāzina, kā veikt cilvēku evakuāciju no saindējuma zonas vai glābšanu uz

vietas.

- Zināt, kādi ir individuālie pašaizsardzības līdzekļi, to glabāšana, pārbaude

un izmantošana.

- Jāzina, kā organizēt un veikt glābšanas darbus avārijas gadījumā.

7.1.11. Radiācijas bīstamība.

- Zināt par radiācijas veidiem, radiācijas avotiem, radiācijas ietekmi uz

nedzīvajiem materiāliem un dzīvajiem audiem un organismiem, vielas un

atomu uzbūvi, kas ir dabīgie un mākslīgie radioaktīvie elementi,

pussabrukšanas periods, radioaktīvo vielu izplatīšanas ceļi un piesārņojuma

veidi; jāzina radiācijas mērvienības un definīcijas.

- Jāprot aprēķināt AES avārijas bīstamību.

- Bīstamas kravas.

- Jāzina bīstamo kravu klasifikācija, marķējumi un apzīmējumi; jāprot veikt

bīstamo vielu identifikāciju pēc transporta marķējuma un ANO kodiem.

- Jāzina bīstamo kravu pārvadājuma noteikumi.

7.1.12. Dabas katastrofas un masveidīgie saslimšanas gadījumi.

- Jāzina kā organizēt un veikt preventīvus pasākumus un glābšanas darbus

objektā dabas katastrofu (vai draudu) gadījumā.

- Jāzina objekta vadītāja un darbinieku pienākumi epidēmijas, epizootijas,

epifitotijas vai sevišķi bīstamu infekciju gadījumos.

7.1.13. Rūpniecisku avāriju riska novērtējuma un riska vadīšana.

- Zināt, kā tiek aprēķināts risks un ekonomiskie zaudējumi.

- Prast novērtēt avāriju sekas un ekoloģiskus zaudējumus.


7.2. Priekšmeta saturs



Tēmas




Kopā

Teor.

Prakt

^ 1. Civilās aizsardzības un ugunsdrošības normatīvie akti un

dokumenti.

1.1. Zināt, kādi civilās aizsardzības un ugunsdrošības aspekti tiek

regulēti ar kādiem normatīviem aktiem un dokumentiem.

1.2. Zināt LR Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas principus

un tiesiskus amatus.

1.3. Zināt, kā tiek veikta kontrole un uzraudzība.

1.4. Jāzina objekta vadītāja un katra darbinieka tiesības un

pienākumus civilās aizsardzības un ugunsdrošības jomā.

1.5. Jāprot sastādīt un noformēt nepieciešamu civilās aizsardzības

un ugunsdrošības dokumentāciju.

1.6. Zināt, kā tiek veikts informatīvais un zinātniskais

nodrošinājums.

1.7. Jāprot izstrādāt civilās aizsardzības pasākumu plānu.

6

4

2

^ 2. Sprādzieni un ugunsgrēki.

2.1. Zināt sprādzienu un ugunsgrēku fizikālus un ķīmiskus pamatus;

fiziskais sprādziens, ķīmiskais sprādziens, deflagrācija,

detonacija aprēķinu metodes un bīstamie faktori;

2.1.1. prast aprēķināt sprādziena enerģiju, pārspiedienu, bīstamo

rādiusu un iespējamus bojājumus un postījumus dažādam

konstrukcijām; zināt, kas ir sprādzienbīstamas vielas,

ugunsbīstamas vielas, vielu un materiālu fizikāli-

ķmiiskas īpašības, degtspēju grupas, sprādzienbīstamu

maisījumu kategorijas un sprādzienbīstamu maisījumu

grupas.

2.2. Zināt, kā ēkas un celtnes tiek sadalītas pēc ugunsdrošības

pakāpēm, būvkonstrukciju un izstrādājumu ugunsizturības

robežas.

2.2.1. Prast noteikt telpu un ēku sprādzienbīstamības un

ugunsbīstamības kategorijas un aprēķināt aprēķina

sprādziena paaugstinātu spiedienu telpā.

2.2.2. Zināt par sprādziena novēršanas iekārtam un pasākumiem.

2.2.3. Jāzina, kas ir sfēriskais (lodes) mākonis un jāprot

aprēķināt to bīstamību, eksistēšanas laiku un izmērus.

2.2.4. Zināt par ugunsgrēka bīstamiem faktoriem, apdegumu

komplicētību un klasifikāciju, degšanas produktu

bīstamību, ugunsgrēka klasēm.

2.2.5. Zināt ugunsgrēku dzēšanas principus; kādi mēdz būt

ugunsdzēsības iekārtas un aparāti, to ekspluatācija,

pārbaude un pielietošanas ierobežojumi.

2.2.6. Jāzina objekta amatpersonu pienākumi ugunsgrēka

dzēšanas laikā.

14

8

6

2.3. Jāprot sastādīt cilvēku evakuācijas plānus ugunsgrēku gadījuma

un veikt evakuācijas laika aprēķinus.

2.3.1. Jāzina, kā objekta organizēt un veikt ugunsdrošības

instruktāžu, nodrošināt iekārtu ar paaugstinātu sprādzien-

vai ugunsbīstamību pareizu instalāciju un ekspluatāciju










^ 3. Avārijas ar ķīmiskām vielām.

8

4

4

4. Radiācijas bīstamība.

6

4

2

^ 5. Bīstamas kravas.

2

2

-

6. Dabas katastrofas un masveidīgie saslimšanas gadījumi.

4

4

-

^ 7. Rūpniecisku avāriju riska novērtējuma un riska vadīšana.

8

6

2

Kopā

48

32

16



7.3. Organizācija un struktūra

7.3.1. Laika grafiks (stundu skaits nedēļā)





1. gads

2. gads

3. gads

1. sem.

2. sem.

1. sem.

2. sem.

1. sem.

2. sem.

Teorija

2,0
















Praktiskās nodarbības

1,0
















Kopā

3,0

















7.3.2. Mācīšana un mācīšanās

Kontroldarbi, vingrinājumi, situācijas, ekskursijas, prakse, diplomdarbs utt


Temats

Praktisko

stundu skaits


Praktiskie darbi

1 Civilās aizsardzības

un ugunsdrošības

normatīvie akti un

dokumenti.



2


Objekta civilās aizsardzības pasākumu plāna (pasniedzēja uzrādītas daļas) izpilde.



2. Sprādzieni un

ugunsgrēki.



6

Sprādziena pārspiediena aprēķini deflagrācijas un detonācijas gadījumos. Noteikt ēku un celtņu bojājumu pakāpes iespējama sprādziena gadījumā. Aprēķināt sfēriskā mākoņa bīstamas zonas rādiusu. Veikt cilvēku evakuācijas laika aprēķinu un salīdzināt ar normatīvo evakuācijas laiku. Ugunsdrošo sienu darbības laika aprēķins.








3. Avārijas ar

ķīmiskām vielām.



4

Ekvivalentas masas noteikšana un saindējuma zonas dziļuma noteikšana pēc metodikas. Ķīmiskās avārijas bīstamības noteikšana. Atmosfēras vertikālas noturības klases noteikšana. Datorprogrammu izmantošana saindējuma zonas noteikšanai.

4. Radiācijas

bīstamība.


2

AES avāriju bīstamības aprēķins. Individuālo dozimetru lietošana un sagatavošana darbam.

5. Rūpniecisku

avāriju riska

novērtējuma

un riska vadīšana.



2


Ekonomisko zaudējumu noteikšana. Avārijas varbūtības noteikšana. Avāriju riska novērtējums.


Pedagoģiska pieeja

1. Mācīšana un mācīšanās mācību iestādē

Februāris - maijs: teorētiskās un praktiskās nodarbības mācību iestādē.

2. Pasniedzējs lasa lekcijas, vada praktiskus darbus, uzdod mājas darbus un situācijas

uzdevumus un jautājumus, vada un piedalās diskusijās, konsultē neskaidros

jautājumos.

Studenti lekcijās un patstāvīgi apgūst teorētisko materiālu, izpilda mājas darbus,

analizē un vērtē situācijas, atbild un uzdotiem jautājumiem vai pilda testus, piedalās

diskusijās.

3. Priekšmetu savstarpējā saistība

Mācību priekšmeta veiksmīgai apguvei nepieciešamas zināšanas:

  • matemātikā;

  • fizikā;

  • ķīmijā;

  • tehniskā mehānikā (būvniecības mehānikā);

  • elektrotehnikā;

  • likumdošanā;

  • ekonomikā;

  • datormācībā.


^ 8. Studentu novērtēšana, prasības KP iegūšanai

8.1. Praktiskie darbi un mājas darbs semestra laikā

8.2. Eksāmens


9. Mācību un ieteicamā literatūra, citi studiju avoti

9.1. LR "Civilās aizsardzības likums", 1992.g. 15.decembris.

9.2. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (24.10.2002., grozījumi 19.12.2002)

9.3. LR Ministru kabineta noteikumi Nr.259 no 2001 .gada 19.jūnijā "Rūpniecisko avāriju

riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi".

9.4. A.Jemeljanovs, V.Šķepasts. Civilās aizsardzības pamati. Lekciju konspekts. Rīga,

RTU, 1996. - 200 lpp.

9.5. Latvijas būvnormatīvs LBN 201-96. Ugunsdrošības normas.

9.6. AJemeljanovs, V.Jemeļjanovs, Ē.Pālītis. Laboratorijas (praktiskais) darbs "Civilās

aizsardzības pasākumu plāns". Rīga, RTU, 2000. - 35 lpp.

9.7. A.Jemeļjanovs, A.Laškovs. Iedzīvotāju un apkārtējās vide drošības nodrošināšana

tehnogēna rakstura un dabas parādību izraisītajās ekstremālajās situācijās. Rīga,

RTU, 1997. - 104 lpp.


9.8. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts. Glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un

veikšana uzņēmumos ārkārtējo situāciju gadījumos. Rīga, RTU, 1996. -23 lpp.

9.9. APELL - Awareness and preparedness for emergencies at local Ievel. United Nations

environment program.


Citi materiāli

Mācību materiāli. Likumi un normatīvie akti.

Datorprogrammas.


Studentu uzņemšana

Studentiem ir 1. līmeņa augstāka tehniskā izglītība.


^ 10. Prasības mācībspēkiem

Augstākā speciāla izglītība. Valsts valodas prasme. Maģistra grāds. Ieteicama praktiska

darba pieredze.


11. Realizācijas nodrošinājums Telpas

11.1. Aprīkojums

  • tāfele;

  • kodoskops;

  • datorklase.


11.2. Materiāli

  • mācību materiāli;

  • mācību literatūra priekšmetā;

  • likumdošanas materiāli;

  • datorprogrammas.


12. Programmas pārskatīšana un novērtēšana

Programmu pārskaitīt un precizēt pēc katra mācību gada.


Atbildīgais pasniedzējs: Ēriks Pālītis, Dr.chem., docents


^ MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Priekšmeta realizācijai nepilna laika (vakara) studijās


1. Priekšmets: Civilā aizsardzība un ugunsdrošība


2. Nr. priekšmetu reģistrā: ICA 501

Statuss: Maģistra profesionālās studijas

Atbildīgais pasniedzējs: Ēriks Pālītis


3. Kredītpunkti: 3KP


^ 4. Studiju slodzes sadalījums:

Klātienes nodarbības – 48

Pastāvīgās studijas – 48

Kopā : 48


5. Kontroles veids: eksāmens


6. Mācību līdzekļi:

6.1. LR "Civilās aizsardzības likums", 1992.g. 15.decembris.

6.2. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (24.10.2002., grozījumi 19.12.2002)

6.3. LR Ministru kabineta noteikumi Nr.259 no 2001 .gada 19.jūnijā "Rūpniecisko avāriju

riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi".

6.4. A.Jemeljanovs, V.Šķepasts. Civilās aizsardzības pamati. Lekciju konspekts. Rīga,

RTU, 1996. - 200 lpp.

6.5. Latvijas būvnormatīvs LBN 201-96. Ugunsdrošības normas.

6.6. AJemeljanovs, V.Jemeļjanovs, Ē.Pālītis. Laboratorijas (praktiskais) darbs "Civilās

aizsardzības pasākumu plāns". Rīga, RTU, 2000. - 35 lpp.

6.7. A.Jemeļjanovs, A.Laškovs. Iedzīvotāju un apkārtējās vide drošības nodrošināšana

tehnogēna rakstura un dabas parādību izraisītajās ekstremālajās situācijās. Rīga,

RTU, 1997. - 104 lpp.

6.8. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts. Glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un

veikšana uzņēmumos ārkārtējo situāciju gadījumos. Rīga, RTU, 1996. -23 lpp.

6.9. APELL - Awareness and preparedness for emergencies at local Ievel. United Nations

environment program.


^ 7. Metodiskie norādījumi „Civilā aizsardzība un ugunsdrošība” studēšanai neklātienes

un klātienes studentiem

7.1. Priekšmeta mērķis: sniegt zināšanas civilā aizsardzība un ugunsdrošība.

7.2. Priekšmeta uzdevumi: Augstākā speciāla izglītība. Valsts valodas prasme. Maģistra

grāds. Ieteicama praktiska darba pieredze.


^ 8. Studējot priekšmetu „Civilā aizsardzība un ugunsdrošība” studēt priekšmetu ir

ieteicu šada secība:

8.1. Civilā aizsardzība un ugunsdrošība normatīvie akti un dokumenti;

8.2. Sprādzieni un ugunsgrēki;

8.3. Avārijas ar ķīmiskiem vielam;

8.4. Radiācijas bīstamība. Praktisko uzdevumu;

8.5. Bīstamas kravas;

8.6. Dabas katastrofas un masveidīgie saslimšanas gadījumi;

8.7. Rupniecisko avāriju riska novērtējums un riski vadīšana.


Konsultants: Ēriks Pālītis, docents, Dr.chem.


^ MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Priekšmeta realizācijai pilna laika (dienas) studijās


1. Darba aizsardzība un drošība


2. Nr. priekšmetu reģistrā: IDA 501

Statuss: Maģistra profesionālās studijas


3. Kredītpunkti: 5KP,(3,5-1,5-0) Kontaktstundas: 80 stundas


^ 4. Ieejas nosacījumi, līmenis

Priekšmets balstās uz zināšanām, kas iegūtas iepriekšējā studiju līmenī un praktiskā

darba pieredzē, un kalpo kā bāze specializācijas priekšmetu pilnīgākajai izpratnei.

Mācību priekšmetam ir integrējoša loma.

^ 5. Vispārīgais mērķis

Darba psiholoģija un ergonomika ir mācību priekšmets, kas dod priekšstatu par cilvēku

darbā kā vienotas sistēmas komponentu un kura nolūks ir palīdzēt studentiem izprast ar cilvēka darba optimizāciju saistītu lēmumu pieņemšanas procesu un iegūt prasmi patstāvīgi pieņemt pamatotus lēmumus.


^ 6. Sasniedzamie (specifiskie) mērķi

Priekšmeta „Darba aizsardzība un drošība” nolūks ir sniegt vispusīgas zināšanas par darba vides riska faktoriem, to novērtēšanu un droša darba organizāciju komercsabiedrībās, valsts un pašvaldību organizācijās, kā arī sabiedriskajās organizācijās.

6.1. Sniegt padziļinātas teorētiskās zināšanas par fizikāliem, mehāniskiem, ķīmiskiem,

bioloģiskiem u.c. riska faktoriem darba vidē, kā arī zināšanas par praktiskām metodēm

šo risku noteikšanā un parametru mērīšanā.

6.2. Izprast un apgūt darba vides risku novērtēšanas kvalitatīvās, kvantitatīvās un

puskvantitatīvās metodes, prast tās piemērot praksē, veicot darba vides iekšējo

uzraudzību.

6.3. Izprast un apgūt darba vides risku novērtēšanas kvalitatīvās, kvantitatīvās un

puskvantitatīvās metodes, prast tās piemērot praksē, veicot darba vides iekšējo

uzraudzību.

6.4. Prast izmantot efektīvas risku vadības metodes, tehniskās uzraudzības un drošības

sistēmas atbilstoši prasībām, kas noteiktas Latvijas likumdošanā, normatīvajos

dokumentos, kā arī Eiropas Savienības direktīvās.

6.5. Veikt pētniecisko darbu darba aizsardzības jomā un prast pieņemt lēmumus, balstoties uz

iegūtajām zināšanām.


7. Saturs

7.1. Priekšmeta aprakst

7.1.1. Fizikālie faktori darba vidē: mikroklimats, troksnis, ultraskaņa, infraskaņa,

vibrācija, redzamā gaisma, ultravioletais starojums, infrasarkanais starojums,

lāzeru starojums, jonizējošais starojums, elektromagnētiskie lauki,

paaugstināts vai pazemināts atmosfēras spiediens, aizsardzības metodes.

7.1.2. Ķīmiskie faktori darba vidē: ķīmisko vielu klasifikācija, svarīgākie kaitīgo

neorganisko un organisko vielu pārstāvji un to raksturojums, ķīmiskā

piesārņojuma mērīšanas stratēģija un metodes, aizsardzības metodes.

7.1.3. Bioloģiskie faktori darba vidē: mikroorganismi (baktērijas, sēnes, vīrusi,

parazīti, insekti u.c. toksīnu vai alerģiju radošie organismi), potenciāli

bīstamās darba vides, aizsardzības metodes.

7.1.4. Spēka ietekmes mehāniskie faktori darba vidē: rotācijas vai bīdes kustībā

esošas mašīnas, mašīnu daļas, mehānismi, konstrukcijas, kustoši materiāli,

griezoši instrumenti, slīdošas virsmas, asas šķautnes u.c., aizsardzības

metodes.

7.1.5. Fiziskās slodzes darbā: saistība ar biomehāniku, antropometriju, darba

fizioloģiju, aprēķina un novērtēšanas metodes.

7.1.6. Darba vides risku analīze: risku apzināšana un novērtēšana, riska teorētiskie

aspekti, novērtēšanas galvenie elementi un soļi, kvalitatīvās, puskvantitatīvās

un kvantitatīvās (matemātiskās, kas balstītas uz varbūtības teorijas

principiem, probitfunkcijām, algoritmiem, datorprogrammu lietošanu u.tml.)

novērtēšanas metodes, riska novērtēšanas matricas un to praktiskais

pielietojums maziem, vidēja lieluma un lieliem uzņēmumiem.

7.1.7. Riska faktori vadošajās ražošanas nozarēs: ķīmiskā rūpniecība, kokapstrāde,

mežizstrāde, būvniecība un būvmateriālu ražošana, lauksaimniecība, veselības

aprūpe, organiskā un mikrobioloģiskā sintēze, metināšana un metālapstrāde,

poligrāfija, tekstilrūpniecība u.c., riska faktori un darba aizsardzības

organizācija dabas zinību laboratorijās (ķīmijas, fizikas, bioloģijas u.c.)

ražošanas, pētnieciskajās un mācību iestādēs.

7.1.8. Darba aizsardzības ekonomiskie aspekti.


7.2 Organizācija un struktūra


Tēma

Stundu skaits

Kopā

Teor.

Prakt.

^ 1. Fizikālie faktori darba vidē

1.1. Mikroklimats.

1.1.1. Mikroklimata raksturlielumi.

1.1.2. Cilvēka siltumapmaiņa ar vidi (termiskais balanss,

metaboliskais siltums, radiācija, konvekcija, kondukcija).

1.1.3. Optimālie un pieļaujamie parametri.

1.1.4. Darba smaguma klasifikācija pēc enerģijas patēriņa.

1.1.5. Mērīšanas metodes (siltuma slodzes jeb WBGT indekss,

efektīvais mitruma indekss, siltuma stresa indekss, apstākļu

indekss).

1.1.6. Pieļaujamā darba laika aprēķins dažādos mikroklimatiskos

apstākļos.

1.2. Troksnis.

1.2.1. Skaņas viļņu izplatīšanās cietā, gāzveida un šķidrā vidē.

1.2.2. Skaņas raksturlielumi.

1.2.3. Skaņas refrakcija.

1.2.4. Skaņas difrakcija.

1.2.5. Skaņas interference.

1.2.6. Viļņu atstarošanās un absorbcija.

1.2.7. Troksnis mehāniskajās sistēmās (zobratu pārvados un

reduktoros, elektromotoros, ventilācijas iekārtās u.c.).

Aerodinamiskie trokšņi (ventilatoru, kompresoru,

plazmotronu u.c.).

1.2.8 Trokšņa mērīšanas metodes..

1.2.9. Trokšņa normēšana, jēdziens par trokšņa ekvivalentām

(izsvarotām) vērtībām, ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmeni,

laikā izsvaroto vidējo ekspozīcijas līmeni, impulsa/pīķa līmeni.

1.2.10. Trokšņa samazināšanas metodes (izolācija, ekranēšana,

absorbcija, aerodinamiskā slāpēšana, interferences radīšana,

citas metodes).

1.3. Ultraskaņa .

1.3.1. Ultraskaņas izplatīšanās cietā vidē (plaknēs cilindros,

caurulēs, plānās virsmās), šķidrā vidē.

1.3.2. Ultraskaņas garenviļņu, šķērsviļņu, virsmas viļņu (Releja)

raksturlielumi.

1.3.3. Ultraskaņas izmantošana tehnikā un zinātnē.

1.3.4. Normēšana, aizsardzība, mērīšanas metodes.

1.4. Infraskaņa.

1.4.1. Infraskaņas izplatīšanās vidē.

1.4.2. Infraskaņas raksturlielumi.

1.4.3. Infraskaņas avoti tehnikā un dabā.

1.4.4. Normēšana, aizsardzība, mērīšanas metodes.

1.5. Vibrācija.

1.5.1. Vibrācija kā materiālo daļiņu svārstības un kustība. Vibrācija

tehnikā un sadzīvē.

1.5.2. Vibrācijas raksturlielumi: frekvence, vibronovirze, ātrums,

paātrinājums, paātrinājuma izmaiņas ātrums (rāviens), vidējais

kvadrātiskais vibropātrinājuma izsvarotais lielums.

1.5.3. Vibrācijas teorētiskie aspekti. Harmoniska, periodiska, aperiodiska,

kvaziperiodiska un impulsveida vibrācija. Jēdziens par vibrācijas

fāzi. Svārstību vienādojumi harmoniskam sinusoidālam vilnim.

1.5.4. Vispārējā vibrācija (transporta, transporta-tehnoloģiskā,

tehnoloģiskā) un segmentālā vibrācija (lokālā plaukstas-rokas,

atsevišķu ķermeņa daļu).

1.5.5. Vibrācijas enerģija un jauda.

1.5.6. Vibrācijas pašfrekvence un rezonanse dažādās sistēmās. Lineārās

un nelineārās sistēmas.

1.5.7. Praktiskā vibrācija. Vibrācijas pārvade mašīnās, elektromotoros u.c.

1.5.8. Normēšana, mērīšanas metodes un aizsardzība, t.sk. vibrodzēšana,

vibroizolācija, vibroabsorbcija.

1.6. Redzamā gaisma (apgaismojums).

1.6.1. Elektromagnētiskā starojuma optiskā diapazona raksturlielumi.

1.6.2. Dabīgais apgaismojums (sānu, augšējais, kombinētais) un

mākslīgais apgaismojums (vispārējais, vispārējais lokalizētais,

vietējais, kombinētais, avārijas, evakuācijas, dežūras, sardzes).

1.6.3. Apgaismojumu normējošie parametri un rekomendācijas dažādās

valstīs (Krievijā, ASV, Kanādā, Eiropas Savienībā).

1.6.4. Apgaismojuma mērīšanas metodes.

1.7. Ultravioletais (UV) starojums.

1.7.1. UV starojuma raksturlielumi.

1.7.2. UV starojuma klasifikācija.

1.7.3. UV starojuma izmantošana tehnikā, medicīnā, ķīmijā, bioloģijā un

materiālzinātnēs.

1.7.3. Īso viļņu UV starojuma bīstamība, jonizācijas efekti.

1.7.4. UV starojuma mērīšanas metodes, normēšana, aizsardzība.

1.8. Infrasarkanais (IS) starojums.

1.8.1. IS starojuma raksturlielumi.

1.8.2. IS starojuma avoti.

1.8.3. IS starojuma normēšana, aizsardzība, mērīšanas metodes.

1.9. Lāzeru (LĀ) starojums.

1.9.1. LĀ starojuma teorētiskie aspekti, lāzeru darbības princips.

1.9.2. LĀ starojuma praktiskā pielietošana.

1.9.3. LĀ starojuma klasifikācija (pēc konstrukcijas, pēc jaudas, pēc darba

režīma, pēc siltuma novadīšanas principa, pēc ģenerācijas viļņa

garuma, pēc aktīvā elementa, pēc bīstamības klases).

1.9.4. LĀ starojuma normēšana, mērīšanas metodes.

1.9.5. Aizsardzība pret LĀ starojumu. Bīstamo zonu aprēķina metodes.

1.10. Jonizējošais starojums (JS).

1.10.1. JS avoti (kosmogēniskie, dabīgie, mākslīgie).

1.10.2. JS veidi, klasifikācija.

1.10.3. Radioaktīvā sabrukšana (-sabrukšana, + un sabrukšana,

protonu sabrukšana, elektronu satveršana, -sabrukšana,

spontānā kodolu dalīšanās).

1.10.4. JS mērvienības (aktivitāte, ekspozīcijas doza, absorbētā doza,

ekvivalentā doza, efektīvā doza, kolektīvā doza, paaudzes doza).

1.10.5. JS dozimetrija, mēriekārtas. Iekšējā un ārējā apstarojuma dozas

noteikšanas metodes.

1.10.6. JS izmantošana praksē (gamma-starojuma avoti, elektronu un

protonu paātrinātāji, rentgena iekārtas, kodolreaktori, to darbības

principi).

1.10.7. JS iedarbība uz vielu (fotoefekts, Komptona efekts, elektronu-

pozitronu pāra rašanās (anihilācija).

1.10.8. JS normēšana, aizsardzības metodes.

1.10.9. Praktiskās radioekoloģijas pamatprincipi. Skaldproduktu

veidošanās, to ķīmiskais sastāvs.

1.10.10.Atmosfēras, zemes un ūdens piesārņojums, analīzes metodes.

Radioaktīvie atkritumi.


1.11. Elektromagnētiskie lauki (EML).

1.11.1. EML teorētiskie aspekti. Radiofrekvenču EML.

1.11.2. EML raksturlielumi.

1.11.3. EML konversija gaisā. Atmosfēras elektriskais lauks.

Ģeomagnētiskais lauks.

1.11.4. Magnētiskā un elektriskā lauka inducētās strāvas. Industriālie EML

avoti, to raksturotāji, klasifikācija.

1.11.5. EML normatīvie parametri.

1.11.6. Aizsardzība pret lielas intensitātes EML.

1.12. Atmosfēras spiediens.

1.12.1. Paaugstināts un pazemināts atmosfēras spiediens (hipobāriskie un

hiperbāriskie apstākļi). Atmosfēras spiediena sakarības ar Boila-

Mariota likumu. Daltona likumu un Henri likumu.

1.12.2. Barometriskais spiediens, absolūtais spiediens, pārspiediens. To

nozīme darba vidē. Dekompresijas režīms darbos ar paaugstinātu

spiedienu.

24

2


4


1


1


4


2


1


1


1


4


2


1

20

2


3


1


1


3


2


1


1


1


3


2


1

4

-


1


-


-


1


-


-


-


1


1


-


-

2. Ķīmiskie faktori darba vidē

2.1. Ķīmisko vielu klasifikācija pēc ķīmiskā sastāva, pēc agregātstāvokļa, pēc

bīstamās iedarbības, pēc toksiskā efekta. Ķīmisko vielu un ķīmisko

produktu starptautiskā klasifikācija. (CAS numuri, riska frāzes, drošības

frāzes u.c.). Drošības datu lapas.

2.2. Svarīgāko kaitīgo neorganisko un organisko vielu pārstāvji un to

raksturojums. Organiskie šķīdinātāji.

2.3. Ķīmisko vielu emisijas novērtēšanas principi darba vides gaisā. Ķīmiskā

piesārņojuma mērīšanas stratēģija un metodes.

2.4. Aroda ekspozīcijas robežvērtības. Pieļaujamie limiti, īslaicīgie ekspozīcijas

limiti u.c. lielumi, kas noteikti starptautiskajās normās.

2.5. Drošības principi darbā ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.

Aizsardzības metodes.

4

3

1

^ 3. Bioloģiskie faktori darba vidē

3.1. Mikroorganismi (baktērijas, sēnes, vīrusi, parazīti, insekti u.c. toksīnu vai

alerģiju radošie organismi).

3.2. Potenciāli bīstamās darba vietas.

3.3. Aizsardzības metodes.

2

2

-

^ 4. Spēka ietekmes mehāniskie faktori darba vidē

4.1. Bīstamie mehāniskie faktori darba vidē.

4.2. Tehnoloģisko iekārtu un instrumentu mehāniskā darbība (rotācijas vai

bīdes kustībā esošas mašīnas, mašīnu daļas, mehānismi, konstrukcijas,

materiālu transports u.tml.).

4.3. Galvenās tehnoloģiskās darbības (griešana, sitiens, nogriešana un

locīšana).

4.4. Smaguma pārvietošanas un celšanas iekārtas.

4.4. Aizsargaprīkojums tehnoloģiskām iekārtām un instrumentiem

(aizsargnožogojumi, bloķējošas aizsargiekārtas, avārijas atslēgšanas

iekārtas, automātiskās kontroles ierīces, bremzēšanas iekārtas,

brīdinājuma signalizācija, distances vadības ierīces, drošības zīmes,

robotehnikas izmantošana).

4.4. Preventīvie pasākumi spēka ietekmes mehānisko faktoru klātbūtnē

4

4

-

^ 5. Fiziskās slodzes darba vidē

5.1. Biomehānikas, antropometrijas un darba fizioloģijas saistība ar fiziskām

slodzēm.

5.2. Darba enerģētiskie raksturotāji. Darba smaguma kategorijas un klases pēc

dažādu pasaules valstu klasifikācijas.

5.3. Fiziskās slodzes novērtēšanas praktiskās metodes (darba slodzes

matemātiskie aprēķini, NIOSH smaguma celšanas vienādojumi,

kvalitatīvās novērtēšanas metodes (Tiringas u.c.). Datorprogrammas

ergonomisko faktoru analizē (ErgoEaser, Assessor, OWAS, RULA u.c.).

8

6

2

^ 6. Darba vides risku analīze

6.1. Vispārīgas nostādnes darba vides risku novērtēšanā. Eiropas Kopienas

vadlīnijas risku novērtēšanā, darba drošības un veselības aizsardzības

vadības sistēmu vadlīnijas (ILO-OSH 2001). Eiropas Kopienas dokumenti

veselībā un darba drošībā EC DOC/05/20/97 u.c.

6.2. Eiropas Savienības pamatdirektīva par prasībām darba vides riska

novērtēšanā 89/391/EEC, speciālās direktīvas par drošību darbvietās

(89/654/EEC, 89/655/EEC, 89/269/EEC, 90/270/EEC, 90/368/EEC) un

strādājošo aizsardzību pret ķīmiskiem, fizikāliem un bioloģiskiem riska

faktoriem (80/1107/EEC, 88/6292/EEC).

6.3. Riska pamatjēdzieni, definīcijas, riska komponentes.

6.4. Riska novērtēšanas soļi un procedūras.

6.5. Darba vides risku novērtēšanas metodes.


6.5.1. Kvalitatīvā novērtēšana (risku matricas, ballu/punktu sistēmas).

6.5.2. Kvantitatīvā un puskvantitatīvā novērtēšana. Probitfunkcijas ķīmisko

risku, eksplozijas u.c. risku varbūtības un seku novērtēšanai. SIL,

DELPHI-tehnika, DEFI-metode, MOSAR-metode, Markova-metode,

Monte-Karlo simulācija u.c.

6.5.3. Klasiskās novērtēšanas metodes: briesmu un darba operāciju

novērtēšanas metode (HAZOP), kļūmes stāvokļu un rezultātu

analīze (FMEA), „kas notiks, ja” (What-if), kļūdu „koka” analīze

(FTA), iepriekšējā briesmu analīze (PHA) u.c.

6.5.4. Datorprogarmmu izmantošan risku analizē (Assessor, PHA-5,

Auditwork, MIL-217 Realibility Predicion, RBD-Realibility Block

Diagram Analyse u.c.)

6.6. Risku novērtēšanas praktiskais pielietojums maziem vidējiem un lieliem

uzņēmumiem .

16

8

8

^ 7. Riska faktori vadošajās ražošanas nozarēs

7.1. Ķīmiskā rūpniecība (plastmasu pārstrāde un elastomēru ražošana, laku un

krāsu ražošana, ķīmisko produktu sintēze).

7.2. Mežrūpniecības nozare, t.sk. kokapstrāde (zāģmateriālu, finieru, skaidu

plākšņu, mēbeļu, sērkociņu, būvelemtu ražošana), mežizstrādes darbi un

celulozes ražošana).

7.3. Būvniecība un būvmateriālu ražošana.

7.4. Lauksaimniecība.

7.5. Veselības aprūpe.

7.6. Metināšana un metālapstrāde.

7.7. Organiskā un mikrobioloģiskā sintēze.

7.8. Poligrāfija.

7.9. Tekstilrūpniecība.

7.10.Riska faktori un darba aizsardzības organizācija dabaszinību laboratorijās

ražošanas, pētnieciskajā un mācību iestādēs (ķīmijas, fizikas, bioloģijas

u.c.).

6

4

2

^ 8. Darba aizsardzības vadīšanas aspekti

8.1. Profesionālās veselības un darba drošības pārvaldības sistēma( PV&DD): darbības sfēra,

jēdzieni un definīcijas.

8.2. PV&DD pārvaldības sistēmas elementi,vispārīgās prasības.

8.3. PV&DD politika.

8.4. Plānošana.

8.5. Ieviešana un darbība.

8.5. Pārbaude un korektīvā darbība.

8.6. Pārvaldības pārskate.

16


16



-



KOPĀ

80

72

8


7.3. Organizacija un struktūra

7.3.1. Laika grafiks 1. mācību gada otrajā semestrī 80 mācību stundas, tai skaitā 72

teorijas, 8 praktisko nodarbību stundas.


Nodarbbu veidi

1 gads

2 gads

1 sem.

2 sem.

3 sem.

4 sem.

Teorija




4







Praktiskās nodarbības




1







Kopā




5








7.3.2. Praktisko darbu grafiks (kontroldarbi, vingrinājumi, situāciju uzdevumi,

ekskursijas )


Temats

Praktisko

stundu

skaits


Praktiskie darbi

^ 1. Fizikālie faktori darba vidē

1.1 .Troksnis.

1.2. Vibrācija

1.3. Jonizējošais starojums.

3

1

1

1

Trokšņa līmeņa mērīšana.

Vibropaātrinājuma mērīšana.

Absorbētās dozas aprēķināšana ārējās un iekšējās apstarošanas rezultātā.







2. Ķīmiskie faktori darba vidē

2.1. Svarīgāko kaitīgo neorganisko

un organisko vielu pārstāvji un

to raksturojums. Organiskie

šķīdinātāji.

1


1

Ķīmisko vielu analīzes iekārtas (Dragera aparāta) darbības demonstrējums, nosakot tvanu gāzes (oglekļa oksīda) un organisko šķīdinātāju (acetona, toluola) koncentrāciju darba vides gaisā.

^ 3. Fiziskās slodzes darba vidē

3.1. Novērtēšanas praktiskās

metodes.

2


2


Darba slodzes enerģijas praktiskie aprēķini izvēlētām strādājošo profesijām. NIOSH, OWAKO un Tiringas metodes pielietojums atsevišķu profesiju ergonomisko risku novērtēšanā.

^ 4. Darba vides analīze

4.1. Darba vides risku

novērtēšanas metodes

4.2. Datorprogrammu izmantošana

risku analizē

8


4


4

Risku apzināšana konkrētā darba vidē izvēlētā organizācijā (ekskursija), uzņēmuma audits, risku novērtēšana (mājas darbs).

Datorprogrammu demonstrējumi,

patstāvīgais darba ar izvēlēto programmu.

^ 5. Riska faktori vadošajās ražošanas nozarēs

5.1. Ķīmiskā rūpniecība,

būvniecība, metināšanas darbi

2


2



Individuālo aizsardzības līdzekļu paraugdemonstrējumi.


^ 8. Pedagoģiskā pieeja

8.1. Lekcijas un mācīšanās mācību iestādē, praktiskie darbi – mācības iestādē vai

izvēlētā organizācijā (ražotnē).

8.2. Praktiskās attiecības


Pasniedzējam ir konsultējošā loma teorijas apguvē un praktisko darbu vadīšanā. Apmācāmie patstāvīgi apgūst teorētisko materiālu, izpilda prakses darbus un mājas darbus, analizē un vērtē situācijas, pilda testus, piedalās diskusijās.


8.3. Priekšmetu savstarpējā saistība

Mācību priekšmetam ir integrējoša loma. Tas apvieno zināšanas, kas iegūtas:

  • fizikā (t.sk. kodolfizikā);

  • ķīmijā (t.sk. fizikālajā, analītiskajā, organiskajā, lielmolekulāro savienojumu

ķīmijā, radiācijas ķīmijā);

  • bioloģijā (t.sk. molekulārajā bioloģijā);

  • mehānikā (t.sk. biomehānikā);

  • meteriālzinātnēs un ar to saistītajos priekšmetos;

  • būvniecībā;

  • medicīnā;

  • datorzinībās;

  • likumdošanā;

  • ekonomikā;

  • likumdošanā;

  • virziena obligātajos priekšmetos.


^ 9. Mācību un ieteicamā literatūra, citi studiju avoti

9.1. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V. Kaļķa un Ž. Rojas

red. Rīga, Elpa-2, 2001, 500 lpp.

9.2. V. Kaļķis, Ž. Roja, Darba vides riski, LU, Rīga, 2004, 74 lpp.

9.3. V. Kaļķis, I. Kristiņš, Ž. Roja, Darba vides risku novērtēšana, LU, Rīga, 2003, 101

lpp.

9.4. Rokasgrāmata par darba vietā esošo risku novērtēšanu. TASIEX pamatojuma

dokumenti/Eiropas Kopienas dokumenti: Veselība un darba drošība (EC DOC 05/20),

1997.

9.5. Handbook of Occupational Safety adn Health. Ed. Lois.J.Di Berardinis, 2nd ed.,

J.Willey & Sons, Inc., New York, 2000, 1195.p.

9.6. Fundamentals of Industrial Hygiene (5th ed). Ed. Barbara A. Plog, Jill Niland, Patricia

J. Quinlan. National Safety Council, Itasca, Illinois, 2002, 1100 p.

9.7. В. А. Девисон, Охрана Труда, М., Форум, 2003, 400 с.

9.8. Безопасность жизнедеятельности. Производственная безопасность и охрана

труда. П.П. Кукин и др. 2-изд. М., Высш. шк., 2003, 439 с.

9.9. Councile Directive of 12 June 1989 on the introduction of measures to encourage

improvements in the safety and health at work (89/391/EEC).


Citi materiāli

  • Informatīvie materiāli, enciklopēdijas darba aizsardzības jomā.

  • Latvijas republikas un Eiropas Savienības regulējošie likumi un normatīvie akti.

  • Periodiskie izdevumi: laikraksti; žurnāli

  • Katalogi.

  • Video materiāli.


^ 10. Prasības mācībspēkiem

10.1. Studentu uzņemšana

Studentiem ir:

  • otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība darba aizsardzībā vai vides aizsardzībā;

  • bakalaura profesionālais grāds un inženiera kvalifikācija;

  • inženiera kvalifikācija, kas iegūta pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu un

vismaz divu gadu praktiskā darba pieredze darba aizsardzības jomā.


10.2. Studentu novērtēšana

  • Darbs praktiskajās nodarbībās 2. semestra laikā - 30%

  • Eksāmens - tests, situāciju analīze - 70%


10.3. Pasniedzēju akreditācija

  • Augstākā izglītība

  • Valsts valodas prasme

  • Doktora grāds


^ 11. Realizācijas nodrošinājums

11.1. Aprīkojums:

  • tāfele;

  • kodoskops;

  • digitālais projektors;

  • televizors;

  • videomagnetofons;

  • videokamera.


11.2. Materiāli:

  • mācību materiāli;

  • mācību literatūra priekšmetā;

  • periodiskā literatūra;

  • likumdošanas materiāli;

  • videomateriāli.


12. Programmas pārskatīšana un novērtēšana

Programmu jāpārskata un jāprecizē pēc katra mācību gada. Regulāri pārskatīt līdz

ar izmaiņām likumdošanā, izglītības sistēmā, tautsaimniecībā un uzņēmējdarbībā.


^ MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Priekšmeta realizācijai nepilna laika (vakara) studijās


1. Priekšmets: Darba aizsardzība un drošība

2. Nr. priekšmetu reģistrā: IDA501

Statuss: Maģistra profesionālās studijas programmas „Darba aizsardzība”

Atbildīgie pasniedzēji: Jānis Ieviņš


^ 3. Kredītpunkti: 5KP

  1. Studiju slodzes sadalījums:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   17

līdzīgs:

“Darba aizsardzība” iconIevadapmāCĪba darba aizsardzīBĀ

“Darba aizsardzība” iconStudiju programmas uzdevumi ir korekti formulēti, tie norāda
«Darba un civilā aizsardzība» ar 1 kp; uzlabota studiju procesa organizācija, samazinātas ar nodarbību plānošanu saistītās problēmas;...

“Darba aizsardzība” iconDabas aizsardzīBA

“Darba aizsardzība” iconLatvijas fauna un tās aizsardzība

“Darba aizsardzība” iconBiotopu un sugu aizsardzība, II

“Darba aizsardzība” iconDarblapas un darbgrāmatas aizsardzība

“Darba aizsardzība” iconKursa ceļvedis Vides aizsardzība (2 k p.)

“Darba aizsardzība” iconKursa ceļvedis Vides aizsardzība

“Darba aizsardzība” iconVides aizsardzība Programma Vērtēšana

“Darba aizsardzība” iconKurss „Patērētāju tiesību aizsardzība”

Novietojiet šo pogu uz jūsu vietni:
Dokumenti


The database is protected by copyright ©skola.okuladocs.com 2000-2013

send message
Dokumenti